Ājurvēda - dzīvības viedums. Vārda Ājurvēda vēsture aizsākusies Vēdiskajā laikmetā, sakrālos rakstos. Vēdas ir sakrālie raksti par zinībām, zinātni un gudrību.

Ājurvēda – tā ir zinātne, māksla un filozofija par to, kā pareizi dzīvot harmonijā ar savu Dabu un apkārtējo vidi.

Ajūrvēdas zinātne ir ļoti sena, tā ir vairāk nekā 5000 gadus veca, un nāk no laikiem, kad cilvēki dzīvoja harmonijā ar dabu un tās likumiem. Šo laiku sauc par "Zelta Laikmetu" (Satya Yuga), kad cilvēkiem bija zināšanas un nepārtraukta saikne ar Radīšanas Avotu.

Kad tā vietā, lai radītu un attīstītu mākslīgu tehniku, cilvēks attīstīja un pilnveidoja savu prātu un ķermeni, sasniedzot neiedomājamas mūsdienu indivīdiem virsotnes un spējas. Kad cilvēks neatdalīja sevi no vesela, bet rīkojās harmonijā ar to (vai tā ir vide, cilvēku kopienas vai Visum). Kad cilvēks rēķinajas ar sevi, ar sava sava ķermeņa spējām, ņemot vērā sevi un savas vajadzībām par labu visumam.

Ajūrvēdas zinātne ir balstīta uz zināšanām par Patiesību, ka viss ir viens vesels.

Ķermenis ir kuģis, kurā mīt dvēsele. Prāts ir šī ķermeņa kontroles panelis.

Ajūrvēda sniedz cilvēkam nenovērtējamas zināšanas par to, kas ir cilvēka ķermenis un prāts, un kas ir cilvēks pats, kā pareizi pārvaldīt savu prātu-ķermeņi, kādos apstākļos šī "mašīna" strādās ar vislielāko atdevi, un kā to uzturēt.

Ajūrvēdas metodes ir daudzšķautņainas un daudzveidīgas:
⚜️tā ir pareizas domāšanas un ētiskās uzvedības kultivēšana;
⚜️barošanas un dienas režīma īpatnības katrai atsevišķai praksei;
⚜️aromā-, krāsu, skaņas terapijas;
⚜️augi un garšvielas;
⚜️joga, masāžas, vingrinājumi fiziskam ķermenim, elpošanai un prātam, utt.

Vienvārd sakot - viss, kas ir dots no Dabas un izriet no ķermeņa dabiskām vajadzībā.⚜️